Viņš ir kluss. Viņš nāk “ciemos” dienā. Viņš ir svītrains kā sliktākais pludmales tērps. Un tagad viņš ir jau tepat netālu
Ja jūs domājāt, ka visnepatīkamākais vasarā ir aizmirst uzlikt saules krēmu, mums jums ir sliktākas ziņas: kaimiņvalstī ir ieradies jauns viesis. Mazs, bet ar ambīcijām. Viņu sauc – tīģerods. Tas nav kārtējais kņudošais radījums, kas sēž pie auss un padodas pēc vienas čības kustības. Nē. Šis draugs lido klusi, bieži “strādā” dienā, un diez gan nopietni strādā. Galvenais – var jums pārnest dažādas problēmas, par kurām agrāk dzirdējāt tikai filmās par džungļiem.
Laipni lūgti vasarā 2025 – tagad arī ar tropisko draugu
Ja jums šķita, ka nosaukums “tīģerods” ir kārtējais interneta jociņš, tad diemžēl – nē. Viņš jau ir tepat kaimiņvalstī, tepat aiz robežas. Iepazīstieties: Aedes albopictus. Kāpēc viņu tā nosauca? Vai tiešām viņš rūc? Nē, viņš nerūc. Bet viņam ir svītras – baltas, izteiktas, pa visu ķermeni un kājiņām. Tieši šī “ raksta” dēļ viņu arī iesauca par tīģerodiņu. Un, jāsaka godīgi, savā ziņā viņš tiešām ir kā tīģeris, kož dienā, lido klusi un gandrīz neizķerams.
Ironiski, bet tīģerods ir grūtāk kontrolējams par tīģeri. Jo tīģeris vismaz nelien caur atvērtu lodziņu dzīvoklī. Tīģeriskā nokrāsa palīdz viņam noslēpties lapotnē no konkurentiem un nepārkarst. Tāpat tā ļauj atšķirt savējos no citiem odu veidiem. Ar ko viņš ir riskantāks? Pats par sevi šī “tīģerēna” pēdas jau nav nekāds prieks.
Tas ir ļoti jūtams, bieži izraisa stipru rezultātu, bet daudziem pat nopietnas reakcijas. Tomēr galvenā problēma ir tajā, ka viņš pārnēsā daudz ko. Tas kas agrāk šķita kā no Brazīlijas seriāla, bet tagad – pavisam reāli arī tepat kaimiņos. Tas notiek klasiskā veidā – ja ods iepriekš aizlido pie viena cilvēka, bet pēc tam pārslēdzas uz jums. Daudzi viņu iesaukuši par “trīskāršo odu”. Tāpēc, ka viņš var pārnest trīs problēmas vienlaikus. To sauc par “trīskāršo” – jo var uzreiz nodot tev trīs problēmkaites uzreiz un vēlmi nekad vairs nedoties pastaigā uz mežu.
Kur viņš jau apmeties
Pašlaik viņš apmeties dienvidu reģionos: Krasnodaras apgabalā, Krimā, Dagestānā, Adigejā. Pirmie signāli bija jau 2011. gadā Sočos. Tagad viņš ne tikai nav aizgājis, bet paplašina savu teritoriju līdz pat Rostovai un Tālajiem Austrumiem.
Svītrainais ods – kā noslēpumains ciemiņš starp kukaiņiem: sēdēja Āzijā, iznāca otrā pasaules malā. Klimats kļūst siltāks, tūrisms pieaug, kravas no Āzijas nāk. Un ar tām – odu oliņas. Īpaši tām patīk “ceļot” vecajās riepās: tur ir mitrs, ērti, neviens netraucē.
Lasi vēl: Jūlijā palikušas tikai 2 dienas, lai izraktu sīpolus: nepalaidiet garām šo brīdi
Kā saprast, ka tas bija tieši viņš
Ja sastapi viņu dienā, nevis vakarā – tas jau ir nopietns signāls. Ja pēc oda “bučas” tā nospiedums neļauj gulēt – iespējams, tas bijis viņš. Viņa nospiedumi ir spēcīgāki un daudz jūtamāki. Vispirms mums uz dienvidiem parādījās palmas, tagad – tropiskie odi. Atliek tikai ieslēgt sambu navigācijā.
Viņš piezogas nemanāmi, jo praktiski neizdveš skaņu, kā esam pieraduši. Mūsu odi (ja tā var teikt) ja ielidos naktī istabā, to dzirdēs visi – pat suns, bet šis ir īpaši kluss. Kas tam dod papildus iespējas. Paspēj aizlidot, kamēr tu vēl lasi šo teikumu.
Nav iemesla uztraukumam, bet aizsardzības pasākumi noderēs. Lūk, ko var darīt:
-izmantot atbilstošus līdzekļus
-uzlikt sietus logiem un durvīm
-regulāri suņu mazgāt un tīrīt
-novākt stāvošu ūdeni no pagalma (bļodās pie pirts, vecā spainī un citos “mini kūrortos” odiem).
Lasi vēl: “Ir noticis kaut kas dīvains!”: influencerim Dāvidam dārzā uzradies kaut kas gigantisks (+ VIDEO)
Un, protams, ievērojiet tik ļoti svarīgo roku mazgāšanu. Neviens ods nav nav kļuvis lielāks par zvirbuli un nepārnēsā suņu problēmas (jā, jā, arī tādu “vērtīgu informāciju” jau esmu sastapis). Tomēr izaicinājums pastāv, un labāk būt piesardzīgiem. Kāpēc šis ods parādījies tik tuvu pie mums? Tāpēc, ka klimats sasilst, ziemas kļūst maigākas, bet pavasaris iestājas agrāk. Cilvēki daudz biežāk ceļo nekā tas bija piemēram 30 gadus atpakaļ.
Tīģerods odiņš nav mošķis, bet gan atgādinājums. Par to, ka planēta ir mainījusies. Ka robežas starp “mūsu” un “tropiskajām” problēmām izzūd. Ka pat vismazākais “randiņš ar odu” var pastāstīt mums par lielām pārmaiņām.
